Bergholcam savu pozīciju skaidrojot ar biznesmeņa skatījumu, labāku laiku gaidīšanas kaudzītē paliek Esplanādes atjaunošanas projekts un četru apkaimju labiekārtošanas projekti.
ĪSUMĀ:
- Metu konkursu "Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana" bija plānots izsludināt līdz 31. martam.
- Projekts, kura izmaksas lēstas ap 13 miljoniem eiro, vienu no galvenajiem pilsētas laukumiem pārvērstu aktīvās atpūtas zonā, pieļaujot pat Raiņa pieminekļa pārcelšanu teritorijas robežās.
- Tuvākajās nedēļās būs skaidrs, vai Esplanādes atjaunošana paliks prioritāšu sarakstā, pagaidām, pēc RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edgara Bergholca teiktā, vienošanās nav.
Ko iesākt ar Esplanādi, domā jau gandrīz 15 gadus
Esplanāde jeb agrākais Marsa, Parādes, Komunāru un Vienības laukums ir daļa no UNESCO pasaules kultūras mantojuma.
Laukumā, kurš izmantots Rīgas garnizona apmācībām, septiņas reizes svinēti Vispārējie latviešu dziesmu svētki, bet mūsdienās jau gandrīz 15 gadus tas bijis pilsētplānotāju dienas kārtībā.
Radošas diskusijas, kādai nākotnē jāizskatās Esplanādei, kas mūsdienu veidolu ieguva 1954. gadā, aizsākās 2012. gadā, pošot Rīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Tikai astoņus gadus pēc Rīgas parādes Eiropā pašvaldība par 800 tūkstošiem eiro atjaunoja Esplanādes gājēju celiņu segumu trijās no septiņām parka zonām, solot iedzīvotājiem, ka tas nebūs viss.
"Mēs izpētījām, ka Esplanāde ir tas parks, kas joprojām ir palicis tādā kā padomju mantojumā. Ja mēs padomājam, kāds viņš ir – cilvēki vienkārši viņam izskrien cauri. Labi, kādreiz uzliek ekrānus un notiek sporta spēles skatīšanās, bet tas nav parks, kurā mēs mierpilni baudām parku, kā tas ir Vērmanītis, piemēram. Tāpēc mēs gājām uz priekšu, lai izpētītu sākumā, kā viņš vēsturiski ir veidots, un tad caur metu konkursu meklētu jaunos risinājumus," stāsta bijusī Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
Savu pilnvaru laikā viņa Esplanādes metu konkursu nepaspēja izsludināt: "Es ļoti, ļoti gribēju, lai es paspēju to vēl izsludināt, bet diemžēl man arī nav tā podziņa "Enter", ka es to varu izdarīt. Un kolēģiem, kas gatavoja dokumentāciju, viņiem bija arī vēl citi uzdevumi, un attiecīgi tas metu konkurss neizsludinājās tajā martā vai vasaras sākumā, kā es biju iecerējusi."
Sagatavotais metu konkurss "Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana" bija jāizsludina līdz 31. martam.
Jaunais Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, kurš amatā ir gandrīz deviņus mēnešus, tomēr "Enter" taustiņu vēl negrib spiest: "Mēs strādājam pilnīgi savādāk, un mūsu pieeja kā "Apvienotajam sarakstam" un arī man kā Edgaram Bergholcam ir tāda, ka es tomēr saredzu lietderību, jo es nāku no biznesa sfēras un politiķis es esmu tikai pavisam jaunuzcepts. Līdz ar to man tomēr šķiet, ka vispareizāk ir nevis zīmēt bezjēdzīgi un salikt tos papīrus vienkārši kaudzē, un varbūt kaut kādā brīdī viņi apaug ar putekļiem un par viņiem visi sen aizmirst, bet tieši pretēji – šo naudu izmantot daudz lietderīgāk un jau lietām, kuras ir taustāmas."
Edgars Bergholcs nevirza metu konkursu, jo nav naudas realizācijai
Edgars Bergholcs vispirms grib redzēt Esplanādes atjaunošanai vajadzīgos 13 miljonus eiro un Mājokļu un vides departamenta apņēmību šo projektu realizēt. Līdz tam komitejas priekšsēdētājam meti būtu tikai zīmējumu kaudzīte: "Mēs varam uzzīmēt arī ļoti skaistas skices, kurās, es nezinu, būs ļoti skaisti dīķi vai vienalga, kas tur varētu būt, bet, ja tam visam nav naudas tālāk, tad tas paliks viss tikai un vienīgi uz papīra. Tāpēc atkārtoju vēl vienu reizi – tātad mēs gribam, lai Mājokļu un vides departaments pārņem to visu un pasaka skaidru "jā, Edgar", vai "jā, Attīstības komiteja, mēs esam gatavi, lūdzu, šo darāt, un tālāk mēs to pārņemam". Ja šādas atbildes man nebūs, es kategoriski būšu pret iztērēt kārtējos 300 vai 400 tūkstošus, un beigu beigās mēs iegūstam precīzi neko."
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, no vienas puses, saprot politiķa nostāju: "Mums dabā ir ļoti daudz projektu, kuri ir uz papīra un kuri dabā nav īstenoti, vai ne? Un tad ir tas jautājums par to, ka, protams, var arī mainīties ārējie apstākļi, dažādi finansiāli ierobežojumi, ka ir jāpārskata mūsu pieņemtie lēmumi. Bet, ja šīs darbības, kas jau ir ieguldītas, mēs esam nupat investējuši izpētes darbos vai kaut kādā ekspertīzē un atkal pēc gadiem būs jāatgriežas pie jauniem vērtējumiem, jaunām izmaksām, būs citi politiķi, vairs nevarēs prasīt atbildību – es teiktu, ka tas nav atbildīgs lēmums."
Sāpīgi uz iesāktā kursa maiņu ir noskatīties Edgara Bergholca priekštecei šajā amatā Inesei Andersonei: "Es uzskatu, ka tas ir tāds, kā lai saka, triviāli nosaukts viss par papīriem. Tur aiz katra dokumenta... tās varbūt ir vizualizācija, tur ir pētījums, tur ir ekspertu viedokļi, kas virzās uz priekšu – pēc viena solīša nākamais. Protams, ka to visu var arī izdrukāt ar printeri, ielikt mapē un nosaukt, ka tas ir papīrs, bet vajadzētu arī nedaudz iedziļināties tajā, kas tas ir un kādu procedūru tas aizņem."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzsver, ka problēma nav papīros: "Papīri ir nepieciešami. Šī nav 20 cilvēku grupa, tā pat nav pagasts, tā ir lielākā pilsēta Latvijā. Tas ir neizbēgami. Tā ir daļa no plānošanas procesa, un ir lietas, kurām vajag desmit gadus. Bet tas, ka mums neiet kopā budžets un veiktspēja, tas nu ir pilnīgi skaidrs. Es domāju, kur mums varbūt bišķiņ vairāk vajadzētu pievērst uzmanību – nevis lādēt birokrātiju, kas ir vienkārši instruments, bet – kāpēc mums ir tik sarežģīti ar veiktspēju un kam tur jānotiek, lai mēs izdarītu lietas, es pat neteiktu ātrāk, bet kaut mazliet ātrāk nekā līdz šim."
Esplanādes pārveidē varētu tikt mainīta Raiņa pieminekļa vieta
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs apliecina, ka metu konkursa neizsludināšana nenozīmē projekta beigas:
"Pie šī brīža situācijas nav nekas apturēts. Pie šī brīža situācijas, atkārtoju vēl vienu reizi, ir svarīgi, lai šie zīmējumi arī ir ar pēctecību."
Līdz šim nauda nav atrasta arī Raiņa pieminekļa atjaunošanai. Piemineklim, kurš tika atklāts pirms 60 gadiem, vajadzīga pamatu atjaunošana un granīta elementu restaurācija. Rīgas Pieminekļu pārvalde pēdējos gadus savā pārskatā no Karēlijas granīta veidoto, laika zoba grauzto Raini apraksta ar vārdiem "nemainīga situācija".
Esplanādes metu konkursa gatavotāji piedāvā ne tikai atjaunošanu, bet pat pieminekļa pārvietošanu, nolikumā aicinot dalībniekus "izvērtēt un argumentēt Raiņa pieminekļa iespējamu pārvietošanu parka robežās, saglabājot tā esošo apjomu, materiālus, vizuālo veidolu un lomu telpveidē, vai sniegt risinājumu kvalitatīvai integrācijai".
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš atzīst, Esplanādei jātop laikmetīgākai, jo sabiedrība grib dzīvot aktīvāk un tikai soliņi un zaļumi vairs neatbilst pilsētas vajadzībām: "Parka centrā ir tikai piemineklis vai kaut kur atkal tikai atminēšanās, atcerēšanās. Tas ir svarīgi, bet mums ar to ļoti, ļoti jau sen pietiek. Tā ka es ceru, tā ir iespēja, ka mūsu parki, skvēri un laukumi kļūs par aktīviem galamērķiem iedzīvotāju dzīves kvalitātes noteikšanai, arī fiziskās aktivitātēs un sezonāli – būtiski, "mēs nedzīvojam Āfrikā", kā mēs dziedam."
Sagatavotajā Esplanādes metu konkursā kā uzdevumi dalībniekiem tiek izvirzīti jauns bērnu rotaļlaukums aptuveni 1200 bērniem, parka dizainā integrētas citas aktīvas atpūtas iespējas jauniešiem un vienstāva kafejnīcas paviljona izveide.
Uz pauzes arī četri apkaimju publisko ārtelpu sakārtošanas projekti
Rīgas pašvaldības pēdējos gados veiktās aptaujas liecina, ka pilsētas labiekārtošana un vide ir galvenie jautājumi, kas uztrauc rīdziniekus.
Pilsētas Attīstības departaments bez Esplanādes tālāk nevirza ar apkaimju centru publiskās ārtelpas sakārtošanas projektus, pie kuriem strādāts divus gadus. "Ir diezgan liela nauda iztērēta, un iedzīvotāji ir gājuši, iesaistījušies, domājuši, kā labāk, kas tieši ir vajadzīgs. Un tagad ir vienkārši rīcības plāns, kuram ir vajadzīga nauda, papīri ir uztaisīti, bet tur tā domes sistēma ir tāda – ja tieši atbildīgā partija, kurai ir Attīstības komiteja, to nevirza, tad visiem citiem ir daudz grūtāk to panākt, lai tas tiktu realizēts," ir pārliecināts Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons.
Kamēr Ķengaraga apkaimes centra brūvprojekta izstrāde sākusi virzīties uz priekšu, kustība apstājusies ar Dārziņu, Bieriņu, Vecmīlgrāvja un Iļģuciema projektiem.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edgara Bergholca pozīcija ir nemainīga: "Šeit mēs atkal nonākam pie tās pašas sarunas, pie kuras mēs bijām arī saistībā ar Esplanādi un ar ļoti daudz citiem projektiem, kādi Rīgā ir bijuši. Mēs sazīmējam ļoti skaisti, mēs apjautājamies cilvēkiem, kādas ir viņu vēlmes un kā viņi redz šo visu. Bet mēs nezīmēsim nākamos konceptplānus, jo kopā ir 53 apkaimes, un mēs nezīmēsim nākamos plānus, kamēr mēs nesapratīsim, draugi mīļie, kur mēs dabonam naudu šim, jo kopīgās izmaksas šiem pieciem konceptlāniem jau 30 miljonus sastāda."
Bijusī Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka Rīga nemaz nav tik nabadzīga un investīciju budžets sasniedz 100 miljonu eiro gadā: "Protams, ka man ir skumji noskatīties uz to, jo es ieliku ļoti daudz enerģijas, sava laika un enerģijas, lai lietas virzītos uz priekšu. Ja ir, kā lai saka, draivs un iecere, tad var izdarīt. Bet, protams, ka vienmēr ir politiskām idejām vai plāniem aizmugurē jābūt kādam, kurš par to deg, jo tad tas arī virzās uz priekšu.
Ja par kaut kādām lietām nedeg acis, tad jau arī ierēdniecība, tie, kas to dokumentāciju kārto, kas virza iepirkumus, procedūras, viņi jau nu nedarīs to, kas politiski nav vajadzīgs."
Uzvaras parka labiekārtošana parāda, ka visu var, ja grib
Pagaidām no pilsētas zaļajām zonām Rīgas pašvaldības vislielāko uzmanību saņēmis Uzvaras parks. Parka labiekārtošanā pēc pieminekļa demontāžas ieguldīti jau vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons uzskata, ka Uzvaras parks ir piemērs, ka var, ja kaut ko grib: "Tur izdarīja ātrāk, nekā vidēji taisa. Līdz ar to mēs negaidām, ka te būs dažu gadu laikā viss sataisīts, bet mēs gaidām, ka būs tāda apņēmība iet šajā virzienā un konstanti tam tiks atrasta nauda."
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norāda, ka Uzvaras parku ar citiem projektiem īsti nevar salīdzināt: "Tas ir kaut kas ļoti ekstraordinārs, teiksim nelatviski, jo tā bija situācija, tas bija moments, kurā visas intereses saslēdzās, visas politiskās intereses, un nav šaubu, ka kāds gribēja nostāties pret šo ideju. Kā mēs redzam, ja ir tāda ļoti liela vilkme, šis atbalsts saslēdzas.
Es domāju, ka diez vai daudz ir tādu objektu Rīgā, uz ko tik ļoti liela politiska saslēgšanās varētu notikt, tāpēc tas bija ļoti specifisks gadījums."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzskata, ka Uzvaras parks tomēr parāda jaudas potenciālu: "Parks ir absolūti desmitniekā. Ja kāds nav bijis tur ziemā, vasarā – tur gāž apkārt, mašīnu nav, kur nolikt, viss notiek. Tie ir tie paši cilvēki, kas strādā Rīgas domē – tajās pašās institūcijās, tie paši ainavu arhitekti, tie paši būvnieki, kas izdarīja darbu kvalitatīvi, un mēs to novērtējām ar savām kājām. Jautājums, kāpēc šo konceptu nevar pārcelt citviet? Tas ir liels jautājums, manuprāt, domei par to, ka iedzīvotāji, uzņēmēji un viesi, ka investori pilsētā saka: "Hei, mēs gribētu, ka šīs lietas ātrāk notiek!""
Pagaidām nav skaidras prioritātes jeb ko īsti jaunā pārvalde grib
Vai un kas notiks ar pārējiem pilsētas zaļo zonu projektiem šajā domes sasaukumā, pagaidām nav skaidrs.
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka uzsver, ka ievēlētie deputāti ir saņēmuši vēlētāju uzticību rīkoties: "Mēs ievēlām sastāvu, kuram ir kāds mērķis, ko viņi grib pašvaldībā izdarīt. Un, ja mums ir sastāvs, kuram, teiksim, šie objekti nav svarīgi viņu politiskajā dienaskārtībā, visticamāk, ka šie objekti arī nenonāks līdz kādam būtiskam rezultātam viņu pilnvaru laikā. Kaut kādā mērā mēs varam izdarīt secinājumus – ja šie objekti netiek kustināti, tātad viņi neinteresē politiķus. Sliktāk ir tad, ja viņi neinteresē politiķus, bet interesē sabiedrību."
Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons apzinās jaunievēlēto politiķu ambīcijas: "Katra partija nāk katru gadu ar savām vēlmēm, ko viņi grib darīt, un tas ir pilnīgi normāli. Un tas, ko mēs sakām, ka jums nevajag aizmirst arī par šīm iestrādēm. Es gribu, lai tas ir nepārtraukts process un lai cilvēki redz, ka Rīgas dome domā arī par tiem 75 % iedzīvotāju, kas dzīvo ārpus pilsētas centra, un ka tur pamazām, pamazām kļūst labāk."
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka pilsēta ir sarežģīts mehānisms un visas vajadzības un uzdevumi "jāsinhronizē kopā": "Kas ir stratēģija? Tā ir vienošanās, ko mēs darīsim, ko mēs nedarīsim. Latvijā mēs darīsim visu vienlaicīgi, un tā nekur biznesā nav. Varbūt ir divas, varbūt trīs prioritātes, kuras tu īsteno kopā ar budžetu un kopā ar veiktspējīgu komandu, kas to izdarīs."
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka atzīst, ka mērķi vajag: "Ja tas mērķis ir skaidrs, ka mums vajag šo, piemēram, Esplanādes projektu, tad ir skaidrs, ka mēs darīsim virkni darbību secībā, lai līdz tam nonāktu. Tāpēc es teiktu, ka
šajā gadījumā jautājums ir politiskā vīzija. Cik mēs redzam Rīgu attīstāmies, un kas ir tie objekti, kas šai politiskajai kompānijai ir svarīgi."
Lai gan jaunais Rīgas domes sasaukums ir nostrādājis jau gandrīz ceturto daļu no sava pilnvaru termiņa, prioritārās galvaspilsētas vietas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs vēl nenosauc: "Tā ir tikai diskusija ar citiem departamentiem, tas ir viens, otrs – tajā pašā laikā arī ar attīstītājiem. Jo, ja mēs skatāmies uz Rīgu kā kopumu vispār, tad šīs attīstības teritorijas, kuras ir bijušas iepriekšējā attīstības periodā saliktas, nu, Rīga neko ar viņām nav izdarījusi. Kad es uzdodu jautājumu, kur mēs ņemsim naudu un vai budžets šim ielikts iekšā, izrādās, ka par šo vienu svarīgo lietu visi kaut kā ir aizmirsuši."
Edgars Bergholcs nedod skaidru atbildi, vai viņa darba prioritāte tādā gadījumā ir atrast finansējumu: "Principā tas ir tāds kopīgs darbs, kurā mēs vienkārši beidzot vienojamies par to, ka šie konceptplāni ir labi, mēs visi esam gribējuši to izdarīt. Bet tādas vienošanās vēl joprojām nav."